Best 4 quotes of Maxence Fermine on MyQuotes

Maxence Fermine

  • By Anonym
    Maxence Fermine

    Pour lui, le pinceau est un pendule entre ciel et terre, et l’art de la calligraphie la meilleure façon de se tenir en suspens entre le monde terrestre et celui des dieux.

  • By Anonym
    Maxence Fermine

    Si tous les hommes se mettaient à chercher une explication à la folie de leurs actes, il y a longtemps qu'il n'y aurait plus d'aventuriers.

  • By Anonym
    Maxence Fermine

    Sniegam ir piecas pamatpazīmes. Tas ir balts. Tas sastindzina dabu un pasargā to. Tas nemitīgi pārvēršas. Tas ir slidens. Tas pārtop par ūdeni. Kad Juko par to ieminējās tēvam, viņš tajā saskatīja tikai negatīvo, it kā dēla dīvainā kaisle uz sniegu viņa acīs ziemas sezonu padarītu vēl biedējošāku. -Tas ir balts. Tātad neredzams un nav pelnījis būt redzams. Tas sastindzina dabu un pasargā to. Lepnais. Kas viņš tāds ir, lai apgalvotu, ka spēj sastindzināt pasauli? Tas nemitīgi pārvēršas. Tātad tas nav uzticams. Tas ir slidens. Kurš gan gūst baudu, paslīdot sniegā? Tas pārtop par ūdeni. Lai vairāk mūs appludinātu atkušņu laikā. Bet Juko savā sabiedrotajā saskatīja piecas citas īpašības, kas pilnībā apmierināja viņa māksliniecisko talantu. -Tas ir balts. Tātad sniegs ir dzeja. Neizsakāmas tīrības dzeja. Tas sastindzina dabu un pasargā to. Tātad sniegs ir glezna. Vissmalkākā ziemas glezna. Tas nemitīgi pārvēršas. Tātad sniegs ir kaligrāfija. Ir desmittūkstoš veidu, kā uzrakstīt vārdu sniegs. Tas ir slidens. Tātad sniegs ir deja. Uz sniega ikviens var sajusties kā virves dejotājs. Tas pārtop par ūdeni. Tātad sniegs ir mūzika. Pavasarī tas pārvērš upes un strautus baltu nošu simfonijās. -Sniegs Tev nozīmē to visu? - jautāja priesteris. -Vēl vairāk.

  • By Anonym
    Maxence Fermine

    Un jour il y a plus de quatre milles années de cela, l'empereur Chen Nung voyageait avec son escorte dans une contrée éloignée de son vaste pays. Comme la route était longue et harassante, il demanda à prendre un peu de repos à l'ombre d'arbres qui le protégerait du soleil. Le convoi s'arrêta et l'empereur s'assit en tailleur sous un arbuste inconnu. Il réclama aussitôt un bol d'eau bouillante car il avait grand soif et ne connaissait que ce breuvage pour se désaltérer. On s'empressa de lui apporter. C'est alors qu'une feuille tomba dans le bol de l'empereur. Chen Nung but sans s'en rendre compte et un parfum à la fois doux et amer lui emplit la gorge. Intrigué, il inspecta le fond de son bol et y trouva la feuille au parfum si envoûtant. Le thé venait de naître.